Valmieras Mūzikas skola vakar, šodien, rīt

Valmieras Mūzikas skolā klavierspēli mācījos jau no 1. klases, kad skolas direktors bija Elmārs Vikmanis, kurš ar savu muzicēšanu (viņš atskaņoja Lista, Šopēna, kā arī citu komponistu mūziku) iedvesmoja arī mani, tādējādi  jau bērnībā man radās vēlēšanās savu dzīvi saistīt ar mūziku. Arī vēlāk, sākot darba gaitas, jutu gan direktora Elmāra Vikmaņa, gan citu kolēģu rūpes par mani. Piemēram, nesapratu, kādēļ Maikapara Valsis manai audzēknei nesanāk, skolotāja Ilze Bergsone ieteica pavisam vienkāršu padomu – „iezīmē stipro taktsdaļu– un tiešām, viss sakārtojās. Visus darba gadus esmu jutusi savu kolēģu atbalstu, darbā ļoti palīdzēja arī tas, ka bieži kopā ar Ievu Vecgaili un Asju Blau braucām hospitēt stundas pie Jutas Daugules un citiem Dārziņskolas pedagogiem.

Manuprāt, šodien skolotājiem pietrūkst vēlēšanās mācīties (vismaz tik bieži un intensīvi, kā to darījām mēs). Taču varam būt laimīgi, ka Valmieras Mūzikas skola ir skanējusi un joprojām skan gan Valmierā, gan Latvijā, gan arī ārpus tās robežām. Mēs varam būt lepni, ka varam turpināt savu iepriekšējo kolēģu darbu skolā, kura ir ievērojama ar senām un bagātām tradīcijām, un par kuras audzēkņu profesionālo sniegumu esam dzirdējuši ļoti daudz labu vērtējumu.

Gribētu, lai tas labais, kas šajos daudzajos gados ir sasniegts, netiktu vērtēts maznozīmīgi, lai veidotos radoša jauno mūziķu „kalve”,  kuri ar savu sniegumu koncertos, konkursos un festivālos vairotu mūzikas skolas labo vārdu.

Kolektīvam novēlu būt saliedētam, vienotam, strādāt ar vienu mērķi un uzdevumu – mīlēt savu darbu, audzēkņus un vairot Valmieras Mūzikas skolas labo slavu!

Edīte Meņģele,

klavierspēles skolotāja